Prieks - spēcīgs motivātors dzīvot, darīt, sasniegt, iesaistīties, uzvarēt un atkārtot

Prieks ir spēcīga emocija, kas dod enerģiju dzīvot, darboties, kustēties uz priekšu. Prieks iedvesmo un motivē sasniegt vairāk. Tas piešķir dzīvei jēgu un krāsas. 

Prieks veidojas katra cilvēka iekšpasaulē kā atbildes reakcija uz kādu pozitīvu notikumu vai apstākli. Izjūtot emocionālu prieku cilvēks staro un saka: "Man viss ir labi! Es jūtos laimīgs!". Prieks vienmēr ir saistīts ar labsajūtu un apmierinātību. 

Prieks ir lipīgs. Vai esat pamanījuši, ka redzot citus priecājoties, rodas iekšēja vēlme un  interse paskatīties, kas tur notiek. Par ko cilvēki tā priecājas. Varbūt kādu prieka devu arī es varu dabūt sev. 

Prieks rada atkarību. Atkarību, jo šo sajūtu vēlamies izjust atkārtoti. Aktivitātes, kuras sagādājušas kādreiz prieku, darām atkārtoti, ar mērķi sasniegt to pašu sajūtu. Esam gatavi darīt, iesaistīties, ieguldīt zināmas pūles, lai tikai tiktu pie prieka sajūtas  vēlreiz.

Vai iespējams mācīties ar prieku?

Mācīšanās, eksperimentēšana, jaunu lietu apgūšana ir ļoti būtiska cilvēka izaugsmei, panākumu gūšanai, uzvarām. Tajā pat laikā viena no negribētākajām aktivitātēm pieaugušo vidū. Liela daļa pieaugušo mācās ar piespiešanos, izvairās, atliek uz "kaut kad vēlāk" vai atsakās mācīties pa visam.

Sākism ar cēloņiem, kāpēc cilvēki, jo īpaši pieaugušie,  īsti negrib mācīties. Galvenais cēlonis ir iepriekš gūtā negatīvā pieredze. Viesbiežāk skolā vai universitātē ir piedzīvots:

• garlaicīgas, haotiskas, nesaprtamas vai no realitātes saturiski atrautas nodarbības.; 
• pedagogu attieksme - rāšana, kaunināšana, pazemošana, neadekvāts novērtējums cilvēka individuālajiem sasniegumiem, savas varas pozīcijas ļaunprātīga izmantošana, u.tml;
• uzmanības un atzinības trūkums par mācību sasniegumiem;
• demotivējoši izveidota vērtēšans sistēma, kas vērtē iekļaušanos rāmī, nevis katra cilvēka individuālo izaugsmi;
• sodīšana par pieļautām kļūdām (piemēram, ieliekot sliktu atzīmi), tā vietā, lai  motivētu izlabot  kļūdu, palīdzētu saprast un tikt uz priekšu;
• cilvēks nāk no sociālās vides, kurā mācīšanās un izaugsme tiek izsmieta un būt gudram ir liekama vienlīdzības zīme būt izstumtam no savējo loka;
• u.c.

Šāds scenārijs turpinās llīdz cilvēks sastop mācību metodes un mācību vadītāju, kas spēj radīt pozitīvu emocionālo pieredzi. Šī pozitīvā pieredze ir ļoti būtisks pagrieziena punkts. Kādi ir priekšnoteikumi, lai mācību nodarbība sagādātu prieku:

• attieksme no mācību vadītāja: kļūdīties ir labi, kļūdu izlabot - slavējami. Kļūda ir pirmais solis eksperimentā uz pozitīvu rezultātu un izdošanos;
• mācību vadītājs ir ne tikai zinošs, bet arī spēj radīt pozitīvu, motivējošu gaisotni mācību laikā, tam piemīt labas komunikācijas un prezentācijas prasmes, kā arī atver, iedrošina un motivē iesaistīties dalībniekus;
• mācīšanās procesā tiek ievērots balanss starp pasīvo un aktīvo daļu, veltot pasīvās mācīšanās metodēm (lekcijas, prezentācijas, video, audio, u.tml.) līdz 30% laika un praktizēšanai no 70% nodarbības laika;
• par sasniegtajiem rezutātiem tiek dota konstruktīva atgriezeniskā saiate, norādot gan uz to, kas ir izvedies, gan to kur vēl jāpiestrādā + kas tieši jādara, lai izdotos;
• ļoti būtiski pieaugušajiem - redzams praktiskais ikdienas pielietojums mācībās apgūtajam. 

Mācību spēles pieaugušajiem

Mācīšanās ar spēli ir strukturēta un interaktīva mācību norise, kurā vienlīdz tiek iesaistīti un nodarbināti visi tās dalībnieki. Mācību spēļu pamatā ir dažādu metožu un paņēmienu kombinācijas, kas secīgi sakārtotas, lai tiktu sasniegti izvirzītie mācību mērķi.  Spēļu mehānikās tiek iestrādātas loģiskas sakarības, kas parāda kā tieši konkrētā informācija praktiski pielietojama. Savukārt, dalībnieki spēlējot, viegli uztveramā veidā šīs sakarības un pamatprincipus apgūst.  Zinātniski ir pierādīts, ka mācoties darot, jeb spēlējot, apgūtais par 75% vairāk saglabājas atmiņā kā citi mācīšanaš veidi.

Emocionāli bieži vien šķiet: “Es jau neko TĀDU nedarīju! Mēs vienkārši spēlējāmies. Bija gan jautri, gan interesanti, gan aizraujoši”. No šī loģisks ir jautājums: “Bet kā tad ar to mācīšanos? Kā tas notiek?”. 

Mācīšanās darot ir praktizēšana. Katram dalībniekam veidojas sava unikāla praktiskā pieredze. Iegūtā pieredze un zināšanas pēc tam tiek pielietota atbilstošā dzīves situācijā. Jo vairāk spēlē, jo atšķirīgākus scenārijus iespējams apgūt. Jo vairāk scenāriji apgūti, jo bagātāks un prasmīgāks cilvēks kļūst pielietošanā.

Izklaidējošā sajūta ir emocionāla, jo mācoties ar spēļu metodēm cilvēks izjūt prieku. Prieka sajūtu rada galvenokārt:

• kopējā atmosfēra nodarbībā;
• mācību vadītāja attieksme, dalībnieku iesaistīšana, savstarpējā mijiedarbība un mācību vadīšanas pieeja;
• sajūta un pārliecība, kas tiek gūta mācību laikā - "ES VARU!", "MAN IZDEVĀS!", "ES SAPRATU!", "ES JAU ŠO ZINĀJU!", "ES BEIDZOT SAPRATU!", u.c. pozitīvu novērtējumu riasošas domas;
• iespēja kļūdīties un par to saņemt atzinību, kopā ar visiem kļūdas labot un kopā sasniegt pozitīvo rezultātu. Bieži vien uz kļūdu labošanu pat pieaug azarts darīt vēl, eksperimentēt vēl un izspēlēt dažādus scenārijus un tikt pie pozitīvā rezultāta atkārtoti;
• iesaistīšanās, aizrautība, sadarbošanās un panākumu sajūta.

Pēc būtības, katra lietišķo mācību spēles sesija prasa piepūli un rada lielu intelektuālo slodzi. Īsā laika periodā ir jāspēj uztver, saprast, reaģēt, iesaistīties, koncentrēties, utt. Tikai fiziski to nejūt vai sajūt minimāli, jo pozitīvās emocijas palīdz ar šo slodzi viegli tikt galā.

Spied pogu "Spēļu katalogs" un uzzini vairāk par AryGames izstrādātām lietiško un biznesa mācību spēlēm. 

Spēļu katalogs

Rakstu sagatavoja: Lietišķo mācību spēļu autore Krista Griķe

Nav komentāru

Komentēt