Spēļu pieejas priekšrocības pieaugušo apmācībās

Runājot par spēlēm cilvēkiem pirmais, kas nāk prātā, parasti ir kāda ar bērnības atmiņām saistīta galda spēle, piemēram,  Cirks, Monopols, Riču – raču, Zole,  Pokers vai kāda cita kāršu spēle. Tik pat labi tā var būt arī kāda iemīļota video spēle, konsoles spēle vai rotaļa pagalmā, kopā ar kaimiņu bērniem. Palikušas labas, siltas atmiņas, par jautrību, kopā būšanu, vieglu gaisotni, ar smaidu atceramies savus pirmos zaudējumus spēlēs, kas tobrīd šķita kā pasaules gals, savu vēlmi uzvarēt un faktu, ka bija jāievēro noteikumus, kurus dažkārt gribējās apiet vai izgudrot savus. Visnotaļ cilvēkiem šīs atmiņas pārsvarā ir pozitīvas un patīkamas, ar asociāciju par jauku izklaidi. Bet, vai tā bija tikai izklaide?

Spēles pēc savas būtības ir noteiktā rāmī vai struktūrā balstītas aktivitātes, ar stingriem noteikumiem un definētu sasniedzamo mērķi, kur mērķa sasniegšanai tiek pildīti dažādi uzdevumi. Spēle pēc savas dabas ir gan izklaidējoša,  gan izglītojoša, tā vienlaikus  attīsta cilvēkā prasmes un iemaņas, māca pildīt uzdevumus un virzīties uz mērķi. Caur spēli cilvēks mācās, attīsta prasmes un veido ieradumus, kurus vēlāk izmanto dzīves laikā, tajā skaitā savā profesionālajā darbībā un saskarsmē ar citiem cilvēkiem.

Spēles kā metode palēnām sāk ienākt arī pieaugušo apmācībās darba vietās.  Spēļu metodes pierāda savu efektivitāti un izkonkurē klasisko apmācību lekcijas vai semināra tipa nodarbībās. Spēļu metode ir par 70% efektīvāka kā teorētiska instruktāžas noklausīšanās vai noteikumu izlasīšana. Spēle kalpo kā situācijas simulācija, kura prasa aktīvu iesaistīšanos.

7 būtiskākie ieguvumi no spēļu metožu pielietošanas pieaugušo apmācībās

1. Lietišķo spēļu spēlēšana uzlabo atmiņu un atcerēšanos

Spēļu spēlēšana ir ne tikai prieka gūšana, bet tai ir pozitīva ietekme uz cilvēka atmiņu. Kalifornijas universitātes zinātnieki izpētījuši, ka spēļu spēlēšana uzlabo cilvēka atmiņu par 12%. Spēles ar dažādu uzdevumu veikšanu stimulē smadzeņu darbību. Būtiski spēlēt spēles ir ne tikai bērniem vai jauniešiem, kuru ieradumi un pasaules uztvere vēl tikai veidojas, bet arī pieaugušajiem, īpaši vecuma posmā no 40+ gadiem, kad atmiņa sāk palēnām pasliktināties. Caur aktīvu darbību un iesaistīšanos atmiņa tiek trenēta un uzlabojas.

2. Spēles palīdz lēmumu pieņemšanā

Spēlējot spēles cilvēkam uzlabojas lēmumu pieņemšanas prasmes, problēmu risināšanas prasmes un kopumā palielina darbinieka produktivitāti. Īpaši stratēģiska rakstura spēles, kur jāveic kāda misija, jāiegūst un jāiegulda resursus, jāaizsargā tornis vai pilsēta no iebrucējiem konkrētā laika periodā, jāplāno uzbrukuma taktikas, jāveido populācija, jāuztur karaspēks, jāveido ganāmpulki  - tātad jāveic darbības, kuru pamatā ir plānošana, cēloņu un seku izvērtēšana, lēmumu pieņemšana limitēta laika un resursu pieejamības apstākļos. Šīs prasmes ir vitāli vajadzīgas arī veicot darba uzdevumu – lēmumu pieņemšanas, resursu pārvaldības un laika vadības prasmes.

3. Samazina stresu un noņem spriedzi

Austrumkarolīnas universitātes  (ASV) profesori ir izpētījuši, ka jau  20 minūtes pēc lietišķās spēles uzsākšanas spēlētājiem ir samazinājies stress, nervozitāte un aizkaitināmība, uzlabojusies pašsajūta un noskaņojums. Cilvēki sāk atvērties un atbrīvoties. Iespējams mērķtiecīgi izmantot “ledlaužu” spēles, ar nolūku samazināt spriedzi un uzlabot gaisotni, pirms ķerties pie sapulces vai apmācību galvenā uzdevuma un tēmas. “Ledlaužu” spēles ir īsā laikā izspēlējamas, efektīvas un vienkāršas. Parasti tās iekļauj viegli izpildāmu uzdevumu, kaut ko uzzīmēt, vai izveidot stāstu no kartiņas.

Uztraukumu un stresu samazina arī izklaidējoša rakstura spēles darba vietās - galda futbols, gaisa hokejs, novuss, biljards, ko īpaši iecienījuši vīriešu kārtas darbinieki. Sievietes labprāt izvēlas mierīgākas spēles, ar mazāk izteiktu sacensības raksturu. Šīs spēles arī palīdz atpūtināt smadzenes no intelektuālas pārslodzes, un atjaunot spēkus. Tā ir iespēja izlādēties, izpriecāties un pēc brīža ķerties klāt atkal saviem tiešajiem darba pienākumiem. Faktiski, izklaides zonu ar tādu spēļu vai citu elementu esamību būtu svarīgi izveidot katrā birojā.

4. Spēlēšana uzlabo savstarpējās komunikācijas prasmes

Visas spēles, kurās iesaistīti 2 un vairāk spēlētāji uzlabo savstarpējās komunikācijas prasmes. Īpaši efektīvi ir spēles klātienē, optimāli 3 – 6 cilvēku komandā, paplašinātajās komandās līdz 8 dalībniekiem. Pat tajās spēlēs, kur noteikumi paredz sarunāšanās aizliegumu, vai sarunāties drīkst ar skaņu palīdzību, bet bez atšifrējamiem vārdiem, savstarpējās komunikācijas prasmes tiek veicinātas un attīstītas.

5. Atklāj un palīdz iepazīt darbiniekus un kolēģus

Brīnišķīgs rīks personāla vadības speciālistiem un struktūrvienību vadītājiem novērot savu komandu. Spēlē parādās cilvēka patiesā būtība, cilvēks kļūst kā atvērta grāmata. Var viegli izvērtēt vai persona ir komandas spēlētājs vai individuālists, cik viegli atveras vai paliek noslēgts, iesaistās vai neiesaistās, grūtās situācijās nāk talkā kolēģiem vai otrādāk – dod padomus, kas kolēģi iegāž, kādas ir komunikācijas prasmes, iesaistās vai izvairās no diskusijām, utt. Paspēlējiet spēles ar savu komandu vairākkārt un labāk iepazīsies darbinieku raksturu, sapratīsiet ar ko šis cilvēks patiesībā elpo un kā stiprās puses izmantot darba devēja un darba ņēmējam abpusēji izdevīgās kombinācijās. Redzēsiet, kādas prasmes ir jāattīsta cilvēkā un kādas jāpiebremzē, lai tas labāk iekļautos kolektīvā, varētu sasniegt izvirzītos amata mērķus, vienlaikus arī neizdegtu, un noturētos veselīga stresa līmenī.

6. Paaugstina un uzlabo uzņēmuma darbinieku apmācību kvalitāti

Vēljoprojām daudzās darba vietās apmācības asociējas ar instruēšanu, papīra kalnu izlasīšanu vai iekšējā apmācību trenera monologu prezentācijas pavadībā, par to, ko darīt, kā darīt, ko drīkst un nedrīkst darīt. Formāli jā, ķeksīti var ievilkt, teorētiski apmācības it kā ir notikušas. Papētot šādu apmācību efektivitāti var secināt, ka jau pēc 24 stundām cilvēka atmiņā ir palikuši labi ja 10% no dzirdētā vai lasītā, savukārt ieradumi un praktiskā pielietošana ir attīstīta  0 - 3% apmērā. Savukārt, izmantojot apmācību metodes, kur darbinieks mācās caur darīšanu un aktīvo iesaisti, efektivitāte ir krietni augstāka un var sasniegt līdz pat 70%  - 80%. Pārveidojot darba vietas iekšējās apmācības, izmantojot spēļu metodi ar simulāciju elementiem iespējams sasniegt augstākos rezultātus, kā arī veicināt ieradumu veidošanos.

7. Trenē prasmi izprast un ievērot noteikumus

Jebkuras spēles pamatā ir noteikumi. Lai varētu spēlēt, visiem spēlētājiem jāpiekrīt un jāpieņem konkrētās spēles noteikumi. Nenoliedzami, spēles gaitā spēlētājus var pārņemt vēlme šos noteikumus apiet vai pārkāpt, ieraugot iespēju to izdarīt. Gadījumā, ja viens spēlētājs šos noteikumus pārkāpj, viennozīmīgi būs tūlītēja neapmierinātības reakcija no pārējiem, kā arī spēles noteikumos var būt iestrādāts sods ar punktu, kareivju, resursu vai naudas zaudēšanu. Tā pat pastāv risks, ka citi spēlētāji novērsīsies, atteiksies veidot alianses ar noteikumu pārkāpēju, vai pieprasīs tā izstāšanos no turpmākās spēles gaitas. Ja noteikumi tiks pārkāpti, tad spēlētājam sasniegt spēles mērķi kļūst grūtāk vai pat neiespējami. Spēlē gūtā pieredze un iemaņas noteikumu ievērošanā disciplinē darbiniekus, mudina ievērot noteikumus un ievērot robežas.

Spēļu izmantošana darba vietās visefektīvāk strādā ievadapmācībās jaunajiem darbiniekiem, darba drošībā, pārdošanas mācībās, klientu atbalsta servisa un klientu apkalpošanas standartu mācībās, ētikas kodeksa, darba kārtības, korporatīvās kultūras un uzņēmuma vērtību iedzīvināšanai darba ikdienā, kā arī veiksmīgi iekļaujama personāla atlases, attīstības un novērtēšanas procesos. Faktiski jebkurā apmācību modelī iespējams gudri iekļaut spēles elementus un jebkuru garlaicīgu instrukciju pārvērst aizraujošā un atmiņā paliekošā izspēlē.

Bernards Šovs ir teicis: “Mēs nepārtraucam spēlēties, jo kļūstam veci. Mēs kļūstam veci, jo pārtraucam spēlēties”. Nu ko – saglabājam jaunību un ielaižam spēles savās darba vietās.

Nav komentāru

Komentēt